Tuesday, February 6, 2007


Rīga - Cīrihe - Rīga 21. 01. 2007. - 28. 01. 2007.

21. 01. - 24. 01. - Engelberga jeb Eņģeļu kalns

24. 01. - 27. 01. - Lucerna - Šveices sirds

27. 01. - 28. 01. - Cīrihe - Šveices rokas

PAR ŠVEICI UN ŠVEICIEŠIEM

Izsmalcināta vienkāršība, aristokrātisks cēlums, lepnums – ne dižošanās, garīgais spēks - ne lielība, saprotoša attieksme pret svešajiem, vēlēšanās palīdzēt un prasme sarunāt jebkurā valodā, draudzīgs smaids...

Engelberga – pilsētiņa kalnos, kur visaugstākā virsotne Titlis – slēpotāju un snoubordistu paradīze. Engelbergas iedzīvotāji saka, ka viņi paši ir eņģeļi. Visi. Pilsētas autobuss, kas ik pēc pusstundas aizvizina vietējos un tūristus, ir bez maksas. Sagatavošanās slēpošanai notiek kalnu pacēlāja pakājē – speciāli izveidotā centrā, kur katra gaumei izvēlētā kalnu sporta veida aprīkojumus, apģērbus, apavus un visu pārējo var iznomāt par pieņemamu cenu, kur ir arī veikaliņi, uzgaidāmā telpa un, protams, pats pacēlājs.

Brauciens virs egļu galotnēm ( Arturs saka, ka nekad agrāk neesot redzējis tik garas egles), pacelšanās virs mākoņiem, tuvošanās klinšu virsotnēm, spilgta, žilbinoša saule.

Mazi eņģeļu bērniņi, 3 - gadīgi – un pat mazāki, uz slēpēm viens aiz otra rindiņā – kā mazi pūkaini cālīši.

Mūsu instruktors – Othmar , profesionālis, taktisks, gudrs cilvēks, pieradis strādāt gan ar maziem bērniem, gan drosmīgiem pusmūža cilvēkiem, kas nolēmuši izmēģināt savus spēkus un atsaukušies kalnu aicinājumam baudīt ziemas priekus.

Tas ir ko vērts!

Ar Othmar parunājām trošu tramvajā atceļā no Titlis. Par 4 oficiālajām valsts valodām (vācu, franču, itāļu un romanšu) bijām lasījuši. Gribējām dzirdēt, kā reālajā dzīvē darbojas daudzvalodības princips. Jā, protams, arī angļu valoda kā darījumu un biznesa valoda. Tā noteikti ir ļoti vajadzīga. Par romanšu valodu – runājot ap 40 – 50 tūkstoši Graubindenes apkārtnē dzīvojošo vietējo cilšu un etrusku pēcteči.

Rūķu mājas saimniece – korekta, lietišķa, smalkjūtīga, laipna. Māja – tīrības un kārtības paradīze. Viss ir savās vietās. Visur. Arī kalnu fermā, vecā malkas šķūnītī, ciematos, pilsētiņās, ceļa malās – viss ir savās vietās.

Liekas, ka cilvēku mentālais stāvoklis nosaka lietu kārtību ap viņiem, jo viss ir ļoti dabiski un it kā pats no sevis.

Cilvēki ļoti gaidīja sniegu. Kad otrajā dienā pēc mūsu atbraukšanas beidzot sāka snigt, likās ka mēs arī esam pārvērtušies par eņģeļiem, jo ļoti gribējās, lai piepildītos šo labo ļaužu vēlēšanās. Mēs aizbraucām, lai atgrieztos.

Sunday, February 4, 2007



Lai runātu par integrāciju, kopienu utt., būtu jāsāk ar jēdzienu noskaidrošanu un izpratni. Kas ir kopiena?

Cilvēki, kas dzīvo vienā teritorijā (valstī, pilsētā, mikrorajonā, mājā, ģimenē).
Sabiedrība vispār ( jo pastāv arī dzīvnieku kopienas).
Cilvēks sevi identificē ar kādu grupu un apzinās, ka tā ir laba lieta, un darbojas savā un tās labā.
Var būt kopiena uz laiku, piem., klausītāju, skatītāju kopiena koncerta vai sporta spēles laikā, uzņēmuma darbinieku kopiena.

Ja pieņemam, ka Latvijā dzīvojošo cilvēku vairākuma galvenais un kopējais mērķis ir plaukstošas valsts veidošana kopīgiem spēkiem, tad jautājums par divkopienu valsti nav tik ļoti aktuāls.

Ja šo mērķu un stratēģijas nav, tāpat, ja nav sistēmiskas pieejas vispār, tad katrai mazajai kopienai ir savi mērķi un sava stratēģija.

Kāpēc var vienoties jauktās ģimenēs, bet cilvēki nevar sevi apzināties kā vienas valsts kopienas locekļi?
Vai nu nav vēlēšanās, vai pietrūkst zināšanu, vai arī cilvēki neapzinās, ka tā ir laba lieta?!


Viss ir procesā. Integrācija arī ir viens nepārtraukts process.

Tāpat kā domāšana, sarunas ( arī pašam ar sevi ).
Tā ir cilvēku mīlestība. Patiesības meklēšana ir ceļš uz cilvēkmīlestību.

Katram ir (vai arī nav) sevis pilnveidošanas process, jo pat atzītas autoritātes, pārstājot sevi garīgi pilnveidot un atjaunoties, sāk bremzēt arī citu personību pilnveidošanos.

Katrs pats izvēlas, pie kādas kopienas/ kopienām viņš sevi pieskaita vai nepieskaita.

Galvenais ir, nevis ko viņš runā, bet ko viņš dara katru dienu.
Pamats ir vispārcilvēciskās vērtības, nevis latviešu-latviešu vai latviešu-krievu attiecību iztirzāšana.
Piektdien, 15.jūlijā 2005.gadā