Izdzīvošanas iespējas Latvijā

No domu apmaiņas ES Pārstāvniecībā Latvijā „Latvijas izdzīvošanas iespējas” 2008.gada 13. novembrī)
„Izdzīvos – stiprākie!”
Kas ir stiprākie – vai tie, kas – bagāti, gudri un skaisti? Skaistums ir zūdošs, bagātība ir ilūzija, bet gudrība nenozīmē tikai diplomu skaitu.
Mēs runājam par Latvijas tautas nevis par atsevišķu indivīdu izdzīvošanu krīzes apstākļos. Un vai tie, tā saucamie, stiprākie nesaprot, ka viņu spēks ir arī viņu vājums? Viņi var būt tikai tik stipri, cik tauta ir stipra. Bet, ja tauta ir aplaupīta, piemānīta un piesmieta no tā saucamajiem stiprajiem, tad tai ir tikai viena iespēja izdzīvot – tapt katram atsevišķi un visiem kopā gudrākiem, tapt neatkarīgākiem no tā saucamajiem stiprajiem, kļūt sirsnīgākiem, izpalīdzīgākiem, vienotākiem... Bet tad tauta pamanīs – karalis (tā saucamie – stiprie) ir kails!!! Viņš nav ne bagāts, ne gudrs, ne skaists. Ja viņš būtu bagāts – viņš palīdzētu nabagajiem, ja gudrs – domātu un darītu, lai tauta dzīvotu laimīgāk, ja viņš būtu skaists – tad viņš neatlaidīgi koptu savu dvēseles dārzu un visi redzētu, cik tas skaists un nezūdošs un ticētu viņam un sekotu. Jo spēks ir tikai patiesībā.

J.Rainis
„Man nava cita balsta, cita drauga
Kā patiesība vien
Kā taisnība tik vien, kas nāvē auga – ”

„Patiesība ir darbs, meli – slinkums, patiesība ir meklēšana un cīņa, sevis patērēšana, ievirze konfliktos un to atrisināšana ar savām sirds asinīm.”

Mazais bizness – tas, kas cilvēkam palīdz izdzīvot.
Ja krīzes apstākļos iznīcina mazo biznesu, tas nozīmē, ka tautai tiek atņemts tas minimums, kas vajadzīgs izdzīvošanai.
„Izdzīvos stiprākie!” – ciniski, nekaunīgi un augstprātīgi. Šodien.
Nākotnē, rīt – viss var izmainīties un vājākais kļūs par Spēku – par Lāčplēša ausīm, ja tauta dzemdinās varoņus nevis vadoņus. Varoņi dzīvo mūžīgi, kamēr dzīvo tauta.

Eseja par vērtībām

Eseja par vērtībām - Upload a Document to Scribd

Read this document on Scribd: Eseja par vērtībām

Nospiest (kādu) uz ceļiem...

2008.gada 26.martā

Nospiest (kādu) uz ceļiem – pazemot un pakļaut sev.

Kādas jūtas pārņem pazemoto, pakļauto, nospiesto, kad tas sāk celties augšā? Visbiežāk – atriebības alkas un naids. Apvainotais un pazemotais nav gatavs uz radošiem darbiem.

Bet vai vispār kāds viņu ir pazemojis un nospiedis uz ceļiem? Varbūt viņš pats ir tas, kas ilgstoši nospiedis un pazemojis citus, jo sevi redzējis stiprāku un gudrāku esam... Bet stiprākie un gudrākie nereti izrādās ir arī vājākie, jo mēdz pieļaut nopietnas kļūdas, necenšas tās labot, nekad nemācās no savām, ne arī citu kļūdām, ir paštaisni, iedomīgi un lepnības pārņemti. Un visbiežāk jūtas pazemoti un apkaunoti, kad kaut kas jāzaudē no savas varas, mantas un slavas, kas iegūta ar viltu, meliem, krāpšanu un izspiešanu.

Vēl Garlībs Merķelis rakstīja:

„ ... drusku mazāki ienākumi, kurus var baudīt ar mierīgu sirdsapziņu, labu slavu un drošību, - ir vairāk vērti nekā vislielākie ienākumi, kas gūti ar izspiešanu;

tāpat kā ir vairāk goda, ja ar cieņu un mīlestību – kaut arī cepuri paturēdams galvā – sveicina cilvēks, kuram darīts kas labs, nekā ja vergs rāpo pīšļos un savā sirdī jūs nolād.

...Kas grib kaut ko iegūt, pats ne no kā neatsacīdamies, vienīgi uz citu rēķina, tas nav labs saimnieks, bet laupītājs.”

Jānis Rainis:

„ Nepietiek savu apspiedēju pārvarēt ar rupju varu, vajaga viņu pārvarēt garīgi un no viņa dzīves likumiem atsvabināties. Kas ir kūtrs un nespējīgs to darīt, taps atkal apspiedēja vergs, arī materiālā ziņā. ”

Francs Kafka:

„ Pazemība ikvienam, arī izmisušam vientuļniekam rada visspēcīgākās attiecības ar līdzcilvēkiem, turklāt uzreiz, bet tikai pilnīgas un ilgstošas pazemības gadījumā. Tas iespējams tālab, ka tā ir patiesā lūgšanu valoda, kas vienlaikus pauž pielūgsmi un veido visciešāko saikni. Attiecības ar līdzcilvēkiem ir lūgšanas veida attiecības ar sevi – centienu attiecības; no lūgšanas tiek gūts spēks centieniem.”

No centieniem – uz radošiem darbiem.