Rīga - Cīrihe - Rīga 21. 01. 2007. - 28. 01. 2007.

21. 01. - 24. 01. - Engelberga jeb Eņģeļu kalns

24. 01. - 27. 01. - Lucerna - Šveices sirds

27. 01. - 28. 01. - Cīrihe - Šveices rokas

PAR ŠVEICI UN ŠVEICIEŠIEM

Izsmalcināta vienkāršība, aristokrātisks cēlums, lepnums – ne dižošanās, garīgais spēks - ne lielība, saprotoša attieksme pret svešajiem, vēlēšanās palīdzēt un prasme sarunāt jebkurā valodā, draudzīgs smaids...

Engelberga – pilsētiņa kalnos, kur visaugstākā virsotne Titlis – slēpotāju un snoubordistu paradīze. Engelbergas iedzīvotāji saka, ka viņi paši ir eņģeļi. Visi. Pilsētas autobuss, kas ik pēc pusstundas aizvizina vietējos un tūristus, ir bez maksas. Sagatavošanās slēpošanai notiek kalnu pacēlāja pakājē – speciāli izveidotā centrā, kur katra gaumei izvēlētā kalnu sporta veida aprīkojumus, apģērbus, apavus un visu pārējo var iznomāt par pieņemamu cenu, kur ir arī veikaliņi, uzgaidāmā telpa un, protams, pats pacēlājs.

Brauciens virs egļu galotnēm ( Arturs saka, ka nekad agrāk neesot redzējis tik garas egles), pacelšanās virs mākoņiem, tuvošanās klinšu virsotnēm, spilgta, žilbinoša saule.

Mazi eņģeļu bērniņi, 3 - gadīgi – un pat mazāki, uz slēpēm viens aiz otra rindiņā – kā mazi pūkaini cālīši.

Mūsu instruktors – Othmar , profesionālis, taktisks, gudrs cilvēks, pieradis strādāt gan ar maziem bērniem, gan drosmīgiem pusmūža cilvēkiem, kas nolēmuši izmēģināt savus spēkus un atsaukušies kalnu aicinājumam baudīt ziemas priekus.

Tas ir ko vērts!

Ar Othmar parunājām trošu tramvajā atceļā no Titlis. Par 4 oficiālajām valsts valodām (vācu, franču, itāļu un romanšu) bijām lasījuši. Gribējām dzirdēt, kā reālajā dzīvē darbojas daudzvalodības princips. Jā, protams, arī angļu valoda kā darījumu un biznesa valoda. Tā noteikti ir ļoti vajadzīga. Par romanšu valodu – runājot ap 40 – 50 tūkstoši Graubindenes apkārtnē dzīvojošo vietējo cilšu un etrusku pēcteči.

Rūķu mājas saimniece – korekta, lietišķa, smalkjūtīga, laipna. Māja – tīrības un kārtības paradīze. Viss ir savās vietās. Visur. Arī kalnu fermā, vecā malkas šķūnītī, ciematos, pilsētiņās, ceļa malās – viss ir savās vietās.

Liekas, ka cilvēku mentālais stāvoklis nosaka lietu kārtību ap viņiem, jo viss ir ļoti dabiski un it kā pats no sevis.

Cilvēki ļoti gaidīja sniegu. Kad otrajā dienā pēc mūsu atbraukšanas beidzot sāka snigt, likās ka mēs arī esam pārvērtušies par eņģeļiem, jo ļoti gribējās, lai piepildītos šo labo ļaužu vēlēšanās. Mēs aizbraucām, lai atgrieztos.